Nemiers


Kāds visu laiku tevi baksta-
vēl pārāk daudz tev jāuzraksta.
Par akmeņiem, ko tērce pulē.
Par to, cik grūti straumē gulēt.

Par to, kā zvaigzne nenāk mājās, 
par to, ka zvaigzne izrunājas.
Es ceļos spēkā nevaldāmā
Tu esi zvaigzne! Tev ir jānāk!

Tās vietā atnāk sniega aitas?
tās ganīt, jāteic, pulka raitāk,
tās nāk un mēmi sniedz gar dēli
kā zvaigzni asu aitas mēli.

Stāv tāla zvaigzne visam pāri.
Stāv, cenšas pāri nenodarīt.
Tu pats šai straumē, draudziņ, kāpis!
Tev tāla zvaigzne nevar trāpīt!