Sirds tikai labo atceras

Sirds tikai labo atceras,
tas var būt tikai mirklis mazs,
kā viegla ēna pārslīd tas
un vējā zaros šūpojas.

Sirds tikai labo atceras,
un tad, kad reizēm neveicas,
ir vārdos nepateikts kaut kas,
kas smaidu šķiļ, ne asaras.

Sirds tikai labo atceras,
un neizplēn, un paliek tas.
Bet it nekas, kas raupjš vai ass,
pie manas pieres neskaras.

Sirds tikai labo atceras.
Pār šūpuli kāds noliecas.
Un nejaušs nu vairs nav nekas,
un uzzied manas vasaras.