mēs ar tevi atkal būsim viens
un varbūt ne pārāk tālā laikā
mēs jau bijām
bijām vakardien
bet pēc tam es viena gāju staigāt
mēs kā bizē atkal sapīsimies
un pat varbūt nesaprotot –
kālab
skudru ceļš pār mūsu kājām ies
pa to ceļu mēs jau vienreiz gājām
kāds mūs neraisāmā mezglā sien
un kā balonus laiž nezināmā tālē
mēs jau bijām, bijām vakardien -
bijām klintis, bijām putni, bijām zāle
tu un es, un viss šis stīvais māns
kuru uzsiet sev kā kakla saiti
mājas
tur, kur nevar nepārnākt
un nebūt ne pārāk tālā laikā (versija dziesmai)