Mani uzticamie griesti

diezgan mierīgi
un visai nepiespiesti
man virs galvas dzīvo mani griesti

nezinu vai tie
uz mani kādreiz raugās
rāmums mājo
manu griestu spraugās

reizēm šķiet
ka tie uz mani klusē
nezinu kas griestu otrā pusē

ja to nebūtu
es laikam tūdaļ mirtu
zvaigžņu putekļi
kad man uz galvas birtu

ja to nebūtu
es ik uz soļa kluptu
galvu pacēlis un pētot debess putru

tādā plašumā es neciešami ciestu
ja man nekalpotu
uzticamie griesti