„Paliek gaišums”

Ielūkoties dvēselē – savā maigajā un sāpīgajā, nevienam nestāstāmajā cilvēciskajā daļā – rosināja M.Lūsēnas mūzika un Ernesta Austruma dzejoļi. Par to liecināja arī klausītāju reakcija: koncerts aizkustināja. Klātesošie dzīvoja līdzi gan dziedājumam, gan Maijas atklātajam stāstam par sevi. Uzjundīja jebkuram pazīstamas emocijas, kādas raisa mīlestība: brāzmaina – pret mīļoto cilvēku, maigi sildoša – pret vecākiem, dzimtu, Latviju un Dievu. Arī skaisti izsāpētas bēdas, zaudējumi, šķiršanās un meklējumi, kā rast spēku dzīvot tā, lai no pašas  pārdzīvojuma un līdzpārdzīvotās smeldzes paliek tikai gaišums.

„Mani uzticamie griesti”

Par likteņa lemtu M.Lūsēna uzskata lielisku profesionāļu satikšanos, lai taptu albums: „Ļoti bieži dzīvē notiek tā, ka no tās puses, no kuras neko negaidām, pēkšņi saņemam vislielāko atbalstu un sapratni, līdzdzīvošanu darbam, kas mums ir sirdsdarbs.”

Kad M.Lūsēnas rokās nonācis E.Austruma dzejoļu krājums Mellenēs dus saburzījies kosmoss, tapusi Ziemas balāde. „Lasot Ernesta dzeju, likās, it kā kāds mani spridzinātu no iekšienes – tik ļoti dzeja sasaucās ar manu dvēseli. Tā ilgus gadus alka kaut ko ļoti personisku uzrakstīt mūzikā, lai es kā dziedātāja varētu atklāties tajās skaņās, kādas manī sāka skanēt pēc ilgu gadu klusēšanas.”

Aranžiju veidojis gruzīnu mūziķis Miša Mdinaradze. Ar viņu M.Lūsēna iepazinusies 2010. gadā jauno vokālistu konkursā Tbilisi, kurā piedalījās Maijas audzēkne. Bijušas šaubas, vai E.Austruma dzejas asociatīvās nianses nepazudīs tulkojot. Bet laikam jau

„cilvēki, kuriem jāsaprot, sapratīs”.

Kādā koncertā visemocionālāk dziedājumu uztvērusi kundze no Austrālijas, kura latviski nav sapratusi ne vārda: „Mūzika vēstījumu nodod pat tad, ja nesaprotam tekstu.”

Skaņu ieraksta režisors ir dziedātājas dēls Jānis Lūsēns juniors. Balādēs skan viņa klavieru solo un aranžējumi: „Es ar viņu lepojos gan kā profesionāle, gan kā mamma.”

„Sirds tikai labo atceras”

Par ģimeniskām vērtībām M.Lūsēna vēsta arī balādēs. Bērnību māksliniece pavadījusi Kuldīgā, tāpēc bijusi doma pirmo koncertu rīkot pie mājas Kalna ielā, kurā kādreiz dzīvojusi, un tagad viņa ar gaišām atmiņām atceras vecvecākus Alvīni un Jāni Rozes. Tieši tad arī sākusies iepazīšanās ar mūziku – vectēvs mācījis kokles spēli, kopā ar māsu meitenes rīkojušas mājas koncertus, Maija apmeklējusi vijoles klasi mūzikas skolā.

 
Koncertu organizēja M.Lūsēnas krustmeita – brāļameita un kuldīdzniece Dace Grehova. Viņas izvēle kritusi uz Padures muižu:

„Gāju garām, un durvis bija pavērtas, it kā aicinot iekšā.”

Muižas saimnieki Jānis Lazdāns un Aiva Miezīte viesus sagaidīja ar kafiju un kūciņām, piedāvāja Alvila Elkšņa vīnus. D.Grehova sarūpējusi sveču ceļu, kas veda uz rudenīgi noformēto koncerta telpu, un sola turpināt rīkot M.Lūsēnas tikšanos ar klausītājiem. Ieceres un uzaicinājumi jau ir.

Pēc koncerta Padurē M.Lūsēna savā blogā raksta: „Ir patīkami apzināties, ka mans darbs novērtēts, ka ir kāds, kas sadzirdējis, kas manu sirdsbalsi saklausījis un ar mani kopā paraudājis prieka asarām.”

  Raksta autors: Laila Liepiņa